Pēc uzstādīšanas krāsnī, tīģeli lēni jāuzsilda līdz 200°C, aptuveni 2 stundu laikā, lai izvairītos no paliekoša mitruma. NOLTINA tīģeli ar zemu jaudu jāuzkarsē līdz 600°C, pirms tīģelis tiek izmantots līdz 950°C temperatūrai vai pēc vēlēšanās arī līdz augstākām temperatūrām. Kad NOLTINA tīģelis tiks izmantots izturēšanai, temperatūru 950°C jāuztur aptuveni 1 stundu. Tas nodrošinās pilnīgu glazūras izkausēšanu (sakausēšanu) ar papildus anti-oksidējošo (kārtu) pārklājumu, kas būtiski paildzina maksimālo tīģeļa kalpošanas laiku. Tīģeļa uzkausēšanas procedūra jāatkārto regulāri, bet vienmēr pirms lietošanas pēc ilgstoša pārtraukuma. Tas palīdz novērst zemu temperatūru nevēlamo iedarbību. Ikreiz, kad tīģelis tiek karsēts pēc atdzesēšanas, tam jābūt karsētam pēc tā paša režīma pie kāda tas tiek karsēts pirmajā reizē pēc uzstādīšanas. Divu stundu uzsildīšanas režīms varētu tikt ignorēts. Taču, ja NOLTINA tīģelis netiek lietots ilgāku laiku nepieciešams izvairīties no mitruma, kas varētu būt absorbēts no sārņiem (izdedžiem). Šajā gadījumā tīģelis jāuzsilda līdz temperatūrai 200°C. Tiklīdz norādītā temperatūra ir sasniegta, karsēšanas režīms jāturpina kā pirmajā karsēšanas reizē. Augstāk aprakstītā instrukcija attiecas uz jauniem tīģeļiem, kas tiek ievietoti lietotās krāsnīs. Ja jauns NOLTINA tīģelis tiek ievietots jaunā krāsnī, jāievēro krāsns izgatavotāja norādījumi. Ja krāsns izgatavotājs noteicis žāvēšanas un izkausēšanas laikus garākus par šajā instrukcijā noteiktajiem, tad krāsns sagatavošana jāveic bez tīģeļa. Tas ir vajadzīgs, lai tīģelis ievietotu pilnīgi sausā krāsnī.

Tīģelis jāuzglabā siltā sausā vietā. Mitruma absorbēšana var izraisīt plaisāšanu un atslāņošanos tīģeļa karsēšanas laikā, kā arī var izraisīt glazūras pīlingu, kas varētu būt materiālu oksidēšanās iemesls.

Neripiniet tīģeli pa cietu grīdu. Pārvietojiet to tikai ar piemērotu ratiņu palīdzību.

Pirms tīģeļa uzstādīšanas krāsnī pārliecinieties, ka tam nav plaisas un/vai citi bojājumi.

Jāizmanto tikai pareizu un atbilstošu stendu. Tam jābūt līdzenam un plakanam, tā diametram jābūt par pāris milimetriem lielākam par tīģeļa pamatu. Ja stenda virsma ir pa mazu, tīģeļa pamats tiks spiests iekšup un var saplaisāt. Turklāt neaizsargātu pamata malu var ietekmēt liesma un tas var izdegt. Tīģelis jāinstalē krāsnī, kur ir paredzēta speciāla vieta tā izplešanai. Ja tīģelis cieši piegulst pie krāsns malām un dibena, tam nav kur izplesties un var rasties plaisas tīģeļa apmalē vai pamatnē. Tīģelim jābūt pietiekoši dziļi instalētam krāsnī, lai nodrošinātu tīģeļa augšējās malas pilnīgu uzkarsēšanu. Ja tīģeļa mala nav aizsargāta ar krāsns vāku, rekomendējams izmantot tērauda gredzenus, lai aizsargātu no atdzišanas un mehāniskais nodiluma iekraušanas laikā. Gredzeniem ideāli jāpiegulst tīģeļa iekšpusei dažu cm dziļumā. Pārbaudiet lai liesma būtu regulēta ( vienmērīga). Liesmai jāaptver visu tīģeli spirālveidīgi, līdz pat augšdaļai. Liesmai jāatstāj dūmvadu ar gaišu zaļu nokrāsu, tas nozīmē krāsns atmosfērai jābūt uzturētai viegli oksidējošos apstākļos. Taču pārmērīgs gaisa saturs var izraisīt grafīta sadegšanu, priekšlaicīgu oksidāciju un termiskās vadītspējas pasliktināšanos. Izvairieties no jebkāda aukstuma ( velkmes, caurvēja) iekļūšanas krāsnī. Turiet krāsns avārijas notekcauruli noslēgtu, lai izvairītos no aukstā gaisa ieplūšanas krāsnī, pēc degļu izslēgšanas. Gadījumā kad izmantojiet pilnīgi automātiski sagāžamu krāsni, uzmanieties lai degļa automātiskais gaisa padeves aizbīdnis būtu noslēgts, kad krāsns atrodas slīpā stāvoklī. Regulāri pārbaudiet krāsns stāvokli. Bojāts gāzes vai eļļas krāsns oderējums aizkavēs liesmas kustību dūmvadā. Tas var būt iemesls liesmas ierobežošanai un siltuma uzkrāšanai (akumulēšanai), kas savukārt var izraisīt tīģeļa sienu pārkaršanu.

Vienmēr piepildiet tīģeli pēc iespējas pilnu. Sakarsēti, daļēji piepildīti tīģeļi ātrāk oksidējas. Metālu ieteicams izliet no tīģeļa pēc iespējas ātrāk (līdz ko tas ir sasniedzis liešanai piemērotu temperatūru), citādi tiek saīsināts tīģeļa darba mūžs.

Kušņi, modificējošas vielas un ķimikālijas korodējoši ietekmē tīģeli. Neievietojiet kušņus tukšā tīģelī. Tie kūst ātrāk kā metāls, iekļūst tīģeļa porās, irdina to, izdeg vai iztvaiko pirms izšķīst metāls. Kušņi jāpievieno izkausētā metālā, vai vēl labāk iegremdēti līdz tīģeļa dibenam ar iegremdēšanas zvanu – mikseri. Tas novērsīs kušņu nevēlamo iedarbību uz tīģeli un vislabāk izšķīdīs metālā. Nepārdozējiet kušņus. Visas neizšķīdušās vielas var palikt tīģelī, iekļūt tā virsmā, bojāt to un saīsināt tīģeļa darba mūžu.

Lietojiet precīzi pieguļošas pacelšanas spīles. Spīles, kas precīzi neaptver tīģeli rada palielinātu spiedienu atsevišķos punktos un var radīt sieniņu bojājumus. Pacelšanas spīlēm jāaptver tīģelis tā apakšējā trešdaļā. Nenovietojiet karstu tīģeli uz aukstas grīdas. Nevienmērīga atdzišana var sagraut tīģeļa apakšu. Vienmēr iztukšojiet tīģeli pilnīgi. Sacietējis metāls nākamajā kausēšanas reizē uzsils un izpletīsies ātrāk par tīģeli un var to saplēst.

Noņemiet šlaku un iztīriet, kamēr tas ir karsts (sarkans). Jebkādi piekusuši izdedži vai atlikumi darbojas kā izolators, traucējot normālai siltuma plūsmai un palielina kausēšanai nepieciešamo enerģiju. Turklāt kušņu pārpalikums izdedžos uzkarstot izpletīsies 10 reizes vairāk kā tīģelis, kas var izraisīt tīģeļa plīšanu.